| Chapter 24 |
1 | Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri viņas atnāca pie kapa, nesdamas smaržas, ko tās bija sagatavojušas.
|
2 | Un tās atrada akmeni no kapa noveltu,
|
3 | Un viņas gāja iekšā, bet Kunga Jēzus miesas neatrada.
|
4 | Un notika, kamēr viņas bija savā prātā satriektas par to, lūk, divi vīri spožās drānās piebiedrojās viņām.
|
5 | Un kad tās pārbijušās vērsa savu seju pret zemi, viņi tām sacīja: Ko jūs meklējat dzīvo starp mirušajiem?
|
6 | Viņa šeit nav, bet Viņš ir augšāmcēlies. Atminieties, ko Viņš jums teica, kamēr vēl bija Galilejā,
|
7 | Sacīdams: Cilvēka Dēlam jābūt nodotam cilvēku - grēcinieku rokās, jātop krustā sistam un trešajā dienā jāceļas no miroņiem.
|
8 | Un tās atminējās Viņa vārdus.
|
9 | Un viņas, atgriezušās no kapa, paziņoja to visu tiem vienpadsmit un visiem pārējiem.
|
10 | Bet tur bija Marija Magdalēna un Joanna, un Marija, Jēkaba māte, un citas, kas ar tām bija un kas apustuļiem to sacīja.
|
11 | Un šie vārdi tiem izlikās neprātīgi; un tie viņām neticēja.
|
12 | Bet Pēteris piecēlies aizskrēja pie kapa un, pieliecies uz priekšu, ieraudzīja vienīgi noliktos autus un aizgāja, brīnīdamies sevī par notikušo.
|
13 | Un, lūk, divi no viņiem tanī pat dienā gāja uz miestu, vārdā Emmaus, kas atradās sešdesmit stadiju attālumā no Jeruzalemes.
|
14 | Un viņi savā starpā sarunājās par visu to, kas bija noticis.
|
15 | Un notika, ka, viņiem sarunājoties un vienam otru izvaicājot, arī pats Jēzus tuvojās un gāja kopā ar viņiem.
|
16 | Bet viņu acis tika turētas, lai tie Viņu nepazītu.
|
17 | Un Viņš tiem sacīja: Kas tās par runām, ko jūs, iedami, savā starpā runājat un esat noskumuši?
|
18 | Tad viens, kam vārds Kleofass, atbildēja Viņam, sacīdams: Vai Tu viens pats esi tāds svešinieks Jeruzalemē, kas nezina, kas tur šinīs dienās noticis?
|
19 | Un Viņš tiem sacīja: Kas tad? Un viņi teica: Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,
|
20 | Un ka augstie priesteri un mūsu priekšnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā.
|
21 | Bet mēs cerējām, ka Viņš atpestīs Izraēli; un šodien ir trešā diena pēc visa tā, kas notika.
|
22 | Bet arī dažas no mūsu sievietēm, kas pirms gaismas bijušas pie kapa, izbiedēja mūs.
|
23 | Un tās, neatradušas Viņa miesu, nāca un sacīja: Šīs arī eņģeļu parādīšanos redzējušas. Kas saka, ka Viņš dzīvo.
|
24 | Un daži no mūsējiem aizgāja pie kapa un viss bija tā, kā sievietes bija sacījušas, bet Viņu neatrada.
|
25 | Tad Viņš tiem sacīja: Jūs, neprašas un sirdskūtrie, lai ticētu visam tam, ko pravieši runājuši!
|
26 | Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?
|
27 | Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus Rakstus, kas par Viņu bija uzrakstīti.
|
28 | Un viņi tuvojās miestam, kurp tie gāja, bet Viņš izlikās tālāk ejot.
|
29 | Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: Paliec ar mums, jo vakars jau metas un diena tuvojas beigām! Un Viņš iegāja pie tiem.
|
30 | Un notika, ka Viņš, būdams ar tiem pie galda, paņēma maizi un svētīja, un lauza, un pasniedza to viņiem.
|
31 | Tad viņu acis atvērās; un tie pazina Viņu, bet Viņš nozuda no to acīm.
|
32 | Un viņi teica viens otram: Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā runāja mums, atklādams mums Rakstus?
|
33 | Un tai pašā stundā viņi cēlās, atgriezās Jeruzalemē un atrada sanākušus tos vienpadsmit un arī tos, kas ar viņiem bija;
|
34 | Tie sacīja: Kungs patiesi augšāmcēlies un parādījās Sīmanim.
|
35 | Un viņi stāstīja, kas notika ceļā, un kā tie, kad Viņš lauza maizi, to pazina.
|
36 | Bet kamēr viņi tā runāja, Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja tiem: Miers jums, nebīstieties, es tas esmu!
|
37 | Bet viņi iztrūkās un izbijušies domāja garu redzam.
|
38 | Un Viņš sacīja tiem: Kāpēc esat tā izbijušies un kāpēc tādas domas rodas jūsu sirdīs?
|
39 | Skatiet manas rokas un kājas, jo es pats tas esmu! Taustiet un redziet, jo garam miesas un kaulu nav, kā to redzat man!
|
40 | Un Viņš, to sacījis, tiem parādīja rokas un kājas.
|
41 | Bet kad viņi priekā vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: Vai jums ir šeit kas ēdams?
|
42 | Un tie Viņam atnesa gabalu ceptas zivs un kāri medus.
|
43 | Un kad Viņš to klātbūtnē bija ēdis, paņēmis atlikušo, viņš deva tiem.
|
44 | Un Viņš tiem sacīja: Šie ir vārdi, ko es jums sacīju, vēl pie jums būdams, ka nepieciešami visam bija jāpiepildās, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā un praviešos, un psalmos.
|
45 | Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai izprastu Rakstus.
|
46 | Un Viņš tiem sacīja: Jo tā rakstīts un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā no miroņiem augšāmcelties.
|
47 | Un Viņa vārdā jāsludina grēku gandarīšana un grēku piedošana visām tautām, sākot ar Jeruzalemi.
|
48 | Bet jūs esat liecinieki par šo visu.
|
49 | Un es jums sūtu sava Tēva apsolīto, bet jūs palieciet pilsētā, kamēr tiksiet tērpti spēkā no augšienes!
|
50 | Un Viņš tos izveda ārā līdz Betānijai, un savas rokas pacēlis, svētīja tos.
|
51 | Un notika, ka Viņš, svētījot tos, attālinājās no tiem un pacēlās debesīs.
|
52 | Bet tie pielūguši Viņu, lielā priekā atgriezās Jeruzalemē.
|
53 | Un viņi vienmēr bija svētnīcā, godinādami un teikdami Dievu. Amen.
|