| Chapter 4 |
1 | Es saku: tik ilgi, kamēr mantinieks ir mazgadīgs, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut viņš ir visa kungs,
|
2 | Bet līdz tēva nozīmētajam laikam viņš padots aizbildņiem un pārvaldniekiem.
|
3 | Tā arī mēs, kamēr nebijām pieauguši, bijām pasaules pamatvielu kalpībā.
|
4 | Bet Dievs, laikam piepildoties, sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievietes, padotu likumam,
|
5 | Lai atpirktu tos, kuri bija padoti likumam, un lai mēs kļūtu pieņemti bērni.
|
6 | Bet tā kā jūs esat bērni, tad Dievs sūtīja sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Abba - Tēvs!
|
7 | Tātad vairs nav kalps, bet ir dēls, un ja dēls, tad arī mantinieks caur Dievu.
|
8 | Toreiz gan jūs, nepazīdami Dievu, kalpojāt tiem, kas savā būtībā nav dievi.
|
9 | Bet tagad jūs esat Dievu atzinuši, vai labāk: Dievs jūs ir pazinis. Kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pamatvielām, kurām no jauna gribat kalpot?
|
10 | Jūs ievērojat dienas un mēnešus, un laikus, un gadus.
|
11 | Es bīstos, ka tik es nebūtu veltīgi pie jums strādājis.
|
12 | Brāļi, es jūs lūdzu, esiet tādi kā es, jo es esmu tāds kā jūs. Jūs man nekā ļauna neesat darījuši.
|
13 | Jūs atminaties, ka es agrāk sludināju jums evaņģēliju, būdams miesīgi vājš, bet manu miesas stāvokli, kas bija jums pārbaudījums,
|
14 | Jūs nenopēlāt un nenicinājāt, bet jūs pieņēmēt mani it kā Dieva eņģeli, it kā Jēzu Kristu.
|
15 | Kur tad jūsu svētlaimība? Jo es jums apliecinu, ka jūs, ja tas būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.
|
16 | Vai es, runādams jums patiesību, esmu kļuvis jūsu ienaidnieks?
|
17 | Tie rūpējas par jums, bet ne labā nolūkā; tie grib jūs atšķirt, lai jūs rūpētos par viņiem.
|
18 | Bet teicami ir, ja jūs vienmēr cenšaties uz labu un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.
|
19 | Mani bērniņi, es atkal sāpēs jūs dzemdēju, līdz kamēr Kristus izveidosies jūsos.
|
20 | Bet es tagad gribētu būt pie jums un mainīt savu balsi, jo esmu nesaprašanā par jums.
|
21 | Sakiet man, jūs, kas gribat padoties likumam, vai jūs likumu neesat lasījuši?
|
22 | Jo ir rakstīts, ka Ābrahamam bijuši divi dēli: viens no kalpones, otrs no brīvās.
|
23 | Tas, kas no kalpones, piedzima miesīgi, bet tas, kas no brīvās, saskaņā ar apsolījumu.
|
24 | Tas ir pateikts līdzībā. Šīs ir divas derības: viena Sinaja kalnā, kas dzemdē verdzībai, tā ir Agare.
|
25 | Bet Sinaja kalns ir Arābijā; tam ir kopība ar tagadējo Jeruzalemi, kas reizē ar saviem bērniem dzīvo verdzībā.
|
26 | Turpretī Jeruzaleme, kas augšā, ir brīva; tā ir mūsu māte.
|
27 | Jo ir rakstīts: Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē; līksmo un gavilē, kas necieš dzemdību sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.
|
28 | Bet mēs, brāļi, kā Īzāks esam apsolījuma bērni.
|
29 | Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.
|
30 | Bet ko saka Raksti? Padzen kalponi un viņas dēlu, jo kalpones dēls nebūs mantinieks līdzīgi brīvās dēlam.
|
31 | Tātad, brāļi, mēs neesam kalpones, bet brīvās bērni saskaņā ar brīvību, kādai Kristus mūs ir atbrīvojis.
|